Tuesday, 15 February 2011
Dzīvīte,dzīvīte,šūpojos tevī.
Sveikiņi.
Pēdējā laikā manā galvā maisās man neraksturīgas domas un vēlmes.Vispār esmu ļoti mainījusies un ne man pašai vien tā liekas.Vecums nāk? Heh.
Pirms dažām dienām sāku gadrīz vai raudāt,kad Martina divgdīgais brāļadēls mani neatpazina,lai gan pagājušo reizi,kad viņu redzēju,viņš mani sauca vārdā un nāca dot cuddles.Tas,protams,ir normāli maziem bērniem,kad viņu atmiņa nav tik ilglaicīga kā pieaugušo, un mazais jaukums jau pēc dažām stundām pienāca pie manis un teica: "Tuk tuk! Vai es drīkstu ienākt un apsēsties?" un pēc manas apstiprinošās atbildes apsēdās man klēpī.Un katru reizi,ienākot istabā,viņa actiņas apstājās pie manīm un viņš izvēlējas sēdēt tieši manās rokās.
"You want one,don't you?" Martins jautāja,redzot manu svētlaimīgo sejas izteiksmi.Un tajā brīdī es sapratu,galīgi un 100%.Jā,es gribu bērniņu un jā,es gribu to tieši ar šo vīrieti.Gribu ģimeni,gribu novecot kopā,gribu...Bet ir bailes.Vēljoprojām tik ļoti baidos.Un zinu,ka viņam tāpat.Un tik ļoti gribas,lai izdotos.Un cerība,ka Dieviņš šoreiz iedalījis laimīgo kārti.
Ak jel,jābeidz un jaiet gatavot "vīram" vakariņas :)
See you soon!
Pēdējā laikā manā galvā maisās man neraksturīgas domas un vēlmes.Vispār esmu ļoti mainījusies un ne man pašai vien tā liekas.Vecums nāk? Heh.
Pirms dažām dienām sāku gadrīz vai raudāt,kad Martina divgdīgais brāļadēls mani neatpazina,lai gan pagājušo reizi,kad viņu redzēju,viņš mani sauca vārdā un nāca dot cuddles.Tas,protams,ir normāli maziem bērniem,kad viņu atmiņa nav tik ilglaicīga kā pieaugušo, un mazais jaukums jau pēc dažām stundām pienāca pie manis un teica: "Tuk tuk! Vai es drīkstu ienākt un apsēsties?" un pēc manas apstiprinošās atbildes apsēdās man klēpī.Un katru reizi,ienākot istabā,viņa actiņas apstājās pie manīm un viņš izvēlējas sēdēt tieši manās rokās.
"You want one,don't you?" Martins jautāja,redzot manu svētlaimīgo sejas izteiksmi.Un tajā brīdī es sapratu,galīgi un 100%.Jā,es gribu bērniņu un jā,es gribu to tieši ar šo vīrieti.Gribu ģimeni,gribu novecot kopā,gribu...Bet ir bailes.Vēljoprojām tik ļoti baidos.Un zinu,ka viņam tāpat.Un tik ļoti gribas,lai izdotos.Un cerība,ka Dieviņš šoreiz iedalījis laimīgo kārti.
Ak jel,jābeidz un jaiet gatavot "vīram" vakariņas :)
See you soon!
Thursday, 10 February 2011
Subscribe to:
Posts (Atom)